Forums
 Heroīns. [ 0 ]
Būtu muļķīgi teikt,ka mana dzīve atkal ir mainījusies,jo patiesībā es tikai to gribētu.Mēs skraidam pa pasauli un meklējam krāsas ar kurām izkrāsot savus mērķus,domas un sapņus. Vienu brīdi es domāju,ka es tomēr spēju iztikt bez jebkādu cilvēku līdzdalības savā dzīvē, bet jau nākamajā mani pārņem paniskas bailes no tā,ka es tomēr to nespēju. Uznāk posmas kurā Tu vienkārši nezini ko iesākt, sāc skraidīt un meklēt un tad kad atrodi , tad domā,ka nu tagad viss būs kārtībā, jo man tā gribētos. Cīnīties ar savām fobijām un paranojām nav nemaz tik grūti,tikai iespējams,ka kaitinoši varētu būt tiem no kuriem Tu visu laiku gribi dzirdēt to , ka Viss ir Kārtībā. Bet to vai viss ir un būs kārtībā mēs varam tikai paši izveidot. Mēs zinām kas ir jāsaka,kas ir jādara, tad kāpēc bieži vien sanāk apzināti pieļaut kļūdas?Tas tāpēc , ka nav tā vēlme pēc tās nopietnības vēl?Mēs itkā zinām ko gribam un tad kad mums tas nav mēs jūtamies nelaimīgi , bet tad kad ir mēs tikuntā nejūtamies labi.Dīvaini. Aukstums varbūt pie tā vainīgs?Ne vienu vien reizi ir diskutēts par to un liekas,ka šoreiz jau ir dots maximāli no tā ko ir iespējams iedot, bet zinu to , ka var vēl. Kārtējā cerība par to , ka būs labi , bet viss jau ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Let it go again. [ 0 ]
Divdesmit minūtēs var izlasīt ziņas un izdzert rīta kafiju, divdesmit minūtēs var ieiet dušā un nopīpēt rīta cigareti, divdesmit minūtēs var uzkrāsoties un uzvilkt kurpes,divdesmi minūtēs var aiziet līdz pieturai un aizbraukt līdz centram. Kārtējais egi sabrukums viena vakara laikā, jo cilvēkiem patīk spēlēt spēles un pīt intrigas , tikai ir cilvēki kas aizraujas ar tādām lietām un zūd dzīves patiesā jēga. Saskatos to kā gandarījumu pašam sev ,mēs aizmirstam pašu būtiskāko, kā tad būs pēc tam? Kārtējais atklājums kuru mēs jau esam dzirdējuši neskaitāmas reizes, nemaina faktu , ka varbūt tomēr būtu pienācis tas laiks mainīties.? Tiek sākts jau izspēlēts uz patiesības nots visi tie vārdi, tikai lai tiktu panākts savs. Un Tu gribi dzirdēt atbildi ,bet Tu jau zini kas tik pateteiks, tas sagraus egi līdz 0 līmenim , bet tie izplānots mazs haotisks plāns , lai tiktu tomēr panākts savs. Viss ir galvā-viss ir tas ko mēs domājam . Ja mēs domājam , ka viss ir slikti, tad tā arī ir, ja domājam , ka ir labi ,tad tā arī ir. Tad laikam beidzot ir laiks sākt mainīt domāšanu. Sākt uztvert apkārtni no cita skatu punkta un varbūt pat beigt kaitēt sev. Jo tā jau būs labāk tikai pašiem. Par sajūtām. [ 0 ]
Pēc vakardienas tikšanās ar ex jūtos kaut kā iekšēji savādi. Nezinu kas man tā par māniju kaut ko nepārtraukti iegūtu un panākt savu! Vakar centos dabūt vienu iespēju kuru pašaprotami normāls cilvēks par tādu pāridarījumu kādu es izdarīju tādu nedotu man!Centos par visām varītēm iegūtu to ko kārojās, bet tajā pašā laikā apzinājos,ka tas viss ir veltīgi , jo ja pat man būtu tā viena iespēja,reāli viņa nebūtu tāda kāda bija no sākuma. Protams,esmu pelnījusi to , bet iekšēji jūtos takā būtu tagad kāda maza daļiņa pazudusi. Ja iepriekš dzīvoju vienā rutīnā ko sauc darba un jutos samērā labi , jo nebija nekādu lieku sapērienu un domu , tad tagad ir uzradusies tēma par kuru ir jāpadomā,kas manuprāt atstās nelieli drūmi iespaidu uz manu ikdienas rutīnu. Bet es tikšu ar to galā-savādāk nemaz nevar būt. Jebkuru iepriekšējo sapērienu uzskatīju par spēli,kā būtībā visu dzīvi. Vakar runāju ar cilvēku kurš ļoti retā kārtā domā tieši tā pat. Ka viss kas itkā notiek ir spēle un galvenais ir pareizi izspēlēt šo spēli. Vakar aizdomājos par to,ka es vairāk nemaz īsti negribu spēlēt spēles , bet nekas cits jau neatliek , jo viss notiks īstajā laikā pats no sevis,kad es šo spēli beigšu spēlēt. Iegūšu kāroto , izejot cauri spēlēm un viss. Būs iestājies miers. Let it go! [ 0 ]
Man bija spontāna ideja par nakts vidū gājienu uz Jūrmalu , kas izvērtās daudz dažādu emociju gammās. Es devos uz centru tikties ar cilvēkiem kas bija piekrituši manai , laikam ne visai standarta idejai.Nonākusi centrā , satikusi cilvēkus kas tomēr beigās arī sāka apsvērt domu atlikt šo pasākumu cilvēku mazuma dēļ.Kopā devāmies uz parku iedzert visai tiešām garšīgu liķieri. [Garša tāda,ka gribētos tādu dzert,sēžot pie kamīna kādā lauku mājā un jauku runājot pa dzīvi] - mirkļa ilūzija. Devāmies uz centru ievērtēt tur esošo sabiedību 2 dienas dienā, nekādas lielās cerības nebija satikt daudz pazīstamos , ņemot vērā,ka ir darba diena. Iegājām vienā nesen atv\ertā bārā kur atmosfēra visai patīkama, bet tautas par maz. Devāmies uz kārtējiem lēti pazīstmajiem bāriem ievērtēt tur esošo situāciju. Stāveju un smaidīgi sveicinājos ar cilvēkiem , kad ieraudzīju no bāra iznākam Viņu.Tādas mirkļa emocijas man nebija bijušas laikam nekad,likās sirds apstāsies,pati nezināju , kā lai iesāk sarunu , ko lai saka,kas man jādara. Novadijām visai formāli īstu sarunu,ka man sanāca vēlme bēgt. Atteicos doties iekšā bārā un pierunāju dažus cilvēkus doties prom no turienes. Aizgājusi līdz citam bāram es jutos tik apjukusi,ka mana pirmā doma bija , rast kaut kur mieru.Secināju,ka bēgt nevar un jātiek ar to visu galā, devos atpakaļ uz bāru. Sēdēju dzēru lēto alu un jutos diezgan labi,dejoju,smējos un izslēdzu Viņu no sava saprāta un redzes loka. Beigās uznāca nepārvarama vēlme pēc daudz ruma un viskija,ņerot klāt tam visam.Ieraudzījusi,ka kaut kas nav kārtībā , devos pateikt visu ko domāju,teicu,smiadīju un par sāku raudāt no tā cik grūti ir to teikt, saņēmu pamatīgu pret triecienu verbālā veidā,ka apjukusi vienkārši pagriezos un aizgāju. Sapartu,ka tik banālu uzvedību es sen nebiju saņēmusi ,tāpēc vienīagis ko es gribēju ir bēgt sazin kur, tieši to es arī darīju. Devos projām no rīta , sapratu,ka aizmigt īsti nespēšu un iegāju citā bārā , satiku cilvēku kas man lieka daudz smaidīt un izmēģināt vienu no tā teiks ekstrēmajiem mēģinājumiem ;D hē, bija intresanti ;D Kopsumā gulēju zālē , sauļojos un domāju,ka es takš pie velna esmu jocīga :D Tik daudz emocijas,smaida un asaras kādam es nebiju atdevusi sen , bet nu pretī gan es biju saņēmusi diezgan daudz nejauk,laikam jau tā tas tajā dzīvē ir iekārtots,tikai man intresē viens jautājums No kā visi to iemācās? No kā iemācās tādu attieksmi, uzvedību,domas, Sabiedŗibas ietekme?Audzināšnas?Bērnība?Ilūzijas? Kas pie velna tas ir ? Vēl man nedod mieru cilvēku vienaldzība. Kā cilvēkiem var būt tik daudz vienaldzības par apkārtējo ? No kā arī kaut kas tāds ir radies? Ja visiem cilvēkiem kopā būtu tik daudz vienaldzīgu emociju es pat negribu iedomāties kāda būtu pasaule kopumā. Un ziniet kas ir traki, tiešām traki,tas ka es tajā vakarā kādā ieraudzīju daidz ko tādu kāda es pati esmu un man pa seniem laikiem tiešām palika pretīgi no sevis.Es tiešām vēlētoes atvainoties visiem cilvēkiem kuriem es tādā veidā esmu darījusi pāri. Tas ir visai nežēlīgi. Liels prieks,ka nebija viss aizgājis mazliet trakāk,tā es laikam taagd nezinu ko pie velna , lai es iesāku tagad ? Bet šai situācijai es ļauju sev atvēlēt vienu dienu sēžo mājās un skatoties ekrānā. Takā , piedod, bet ej ellē ;D es esmu pārāk forša kaut kam tādam , un tādu standarta kretīnu , kā Tu ir pilna pasaule,tikai žēl,ka es to mazliet par vēlu ieraudzīju,haha! Lai Tev veicas! Sapērieni-sapņi-iedomas-mērķi-laiks-secinājums. [ 0 ]
Es šodien sapratu,ka es kādu laiku tomēr nemaz negribu nevienu.Ir tik labi izbaudīt savu privāto dzīvi vienam , nedaloties ne ar vienu , jo dalīties būs vēl tik daudz laika, ka brīžiem tas pats liksies kaitinoši. Man tomēr pagaidām patīk nedalīt savu teritoriju ne ar vienu citu,man patīk no rītiem pamosties vienai un izdzert kafiju.Man patīk šodien izplānot mazliet visu uz priekšu un īstenot to.Man patīk lasīt grāmatas klusumā dzerot tēju. Emocijas un vajadzība pēc kāda ir nepārprotama, bet kāpēc cilvēkiem to visu vajag uzreiz , tik agri? Ir tak tik daudz iespējas abpusēji vienoties ar kādu pēc cilvēciskām vajadzībām netraucējos un neaizskarot pāragri savu privāto teritoriju. Kāpēc cilvēkiem patīk visu sasteigt? Ir tik interesanti atrast sevi , pilnveidot, iespraust mērķus savā dzīvē un tiekties pēc viņiem. Un viss lieliskais atnāk pats no sevis. Un es dzīvošu tagad pēc savā mazā dzīves plāniņa un īstenošu savus mazos sapņus! Šodien daudz zaļās tējas un vakarā došos skriet. Aika! [ 0 ]
1)Dzeltena kleita,smaids sejā,iekšējs miers un pozitīvisms. Devos uz centru,vēroju cilvēkus un domāju nu nevar būt,ka tiešām cilvēki dažkārt mēdz būt tik nenormāli banāli un stulbi. Jā tā nu tas ir. Lēts alkohols izmaina cilvēka domāšanu, uzvedību, sarunas, viss sāk likties pārgudri lēts. 2) Kultūra. Sēdēju pie galda piepīpētā bārā un atrados pasākumā kādus parasti neapmeklēju. Hh. Likās pārmaiņas pēc interesanti izdarīt kaut ko citu. Ieklausījos vārdos, cilvēku domās un jā interesanti,bet laikam tomēr tādu mūziku ikdienā klausīties nevarētu , bet kāpēc? Kaut kāds iespaids par tāda stila cilvēkiem,liekas, ka nē. Itkā jau patīk, bet ne līdz galam. 3)Vakara noslēgumā viss kā ierasts. Pilns ar trakulībām , haotiska uzvedība, dejas, pārgalvība - pilnīgi trakulīgs haoss. Un jā - kā man tas patīk, nedomā, bet dari! Izliec visu kas nāk uz āru un jūties labi, bet arī - cik tad ilgi tā var?Ilgi. 4)Lai arī kā mēs dažkārt gribētu kaut ko ko esam iedomājušies , sanāk bieži vien vilties. Ko nu par to! Ne visas konfektes ir garšīgas. ;D Šajā ziņā es dodos tālāk. 5)Ziniet ir drūmi ieraudzīt cilvēkus kaut vai apskatos virtuāli , atcerēties notikumus , aizdomāties par patīkamām lietām kuras ir bijušas un pagājušas. Vienlaicīgi uzdzen gan smaidu gan skumjas,ka kaut kas tāds ir bijis , bet tieši tagad nav! Kaut gan nav jau tā , ka gribētos tieši to atkal visu. Gribētos tikai vēlreiz tik spēcīgas emocijas. Un laikam pietiks pērties viss tas īstais ir tiešām atnācis pilnīgi negaidot,kā grāmatā ;D Takā es metu mieru šīm visām iedomām un vienkārši mācos nedomāt par to! Ou,jē. Par sapērieniem. ;D [ 0 ]
Tātad tas ko es gribēju būtībā sajust konfektes atkārtot garšu ir noticis. Tagad tik no apjukuma nesaprotu ko īsti ar šo konfekti iesākt. Doma ko un kā veidot kad šo konfekti dabūšu jau bija izplānota, bet kad viņa pēkšņi un negaidīti uzrodas Tavā priekšā notiek mazais apjukums. Kas tad un kā būtu pareizāk darīt un vai tiešām tā konfekte ir tik ļoti vajadzīga?Vai tomēr tikai man likās,ka man viņu vajag?Pareizākais jau protams būtu neko neplānot,bet nu tomēr šoreiz laikam gribas mazliet apdomāties precīzāk,lai nesanāk , kā ar iepriekšējām konfektēm. ! - Viņam ir tās skaistās acis,labā frizūra,apavi un stils. Viņam ir patīkami smiekli un dzīvīgs smaids. Viņš liekas tik nesamaitāts,ka pat žēl to nejauši izdarīt. Būtībā viņam ir diezgan daudz no tā kas liek domāt,ka ir lieliskie. ou Jē ;D Sēdēšana uz māju jumtiem , nakts vidū bradāšana pa strūklaku un šļakstīšanas,guļot uz asfalta runāšana par lietām kas netiek runātas pirmajā reizē,bet tā nu es tajā brīdī jutos,ka liekas varētu izstāstīt visu, bet varbūt lētā alkohola iespaids? Šaubos. Mirkļi un tā brīža emocijas bija āsam , jā. Ak un nobeigumā kaislība. Liekas,ka viss ir diezgan ideāli. Tad tagad rodas jautājumi , ko un kā darīt. Liekas,ka viss ir lieliski un tā varētu būt, bet tomēr kaut kas nedod mieru vai tās ir bailes no tā,ka atkal var vilties ?
|
|
